Kas jāņem vērā, lai uzturētu veselību, veicot fiziskās aktivitātes ziemas periodā
Latvijā aptuveni 6 mēnešus gadā ir drēgni vai ziemīgi laika apstākļi, tāpēc uzdevām jautājumus sporta ārstam Ģirtam Mandrovickim par to, kādus profilaktiskos pasākumus veikt veselības stiprināšanai un ko ņemt vērā, ja jūti saslimšanas simptomus.
Kādi, Jūsuprāt, ir visefektīvākie profilaktiskie pasākumi sportistiem, lai samazinātu iespējamību saskarties ar saaukstēšanās slimībām jeb respiratorajiem vīrusiem?
Pirmkārt, neuzturēties ar cilvēkiem pārpildītās telpās, jo augstāka līmeņa atlēts, jo lielāka tam ir nozīme. Otkārt, regulāra roku mazgāšana. Treškārt, dažādu uzturvielu uzņemšana, piemēram, vitamīns D, C un mikrobioma uzturēšana ‘’’darba kārtībā’’.
Gandrīz jebkurš no mums, vismaz 1 - 3 reizes gadā mēdz saskarties ar saaukstēšanās saslimšanām. Vai Jūs piekrītat tam, ka sportisti veicot paaugstinātas slodzes treniņus ir uzņēmīgāki uz respiratorajiem vīrusiem?
Augsta līmeņa izturības sportistiem ir paaugstināts risks saslimt ar augšējo elpceļu slimībām, bet jāņem vērā arī citi faktori, kā, piemēram, tikšanās lielās grupās, slodzes nesabalensētībā, atjaunošanās procesi, utml
Pieņemsim, ka cilvēkam (sportistam) ir gadījies saslimt, piemēram, ar respiratora vīrusa slimību, kas skar augšējos elpošanas ceļus, bet viņa vispārējais veselības stāvoklis ir labs. Pie kādiem simptomiem, slimības izpausmēm var veikt zemas intensitātes aerobus vai spēka treniņus, bet kad to darīt nevajadzētu, bet veltīt visu uzmanību atpūtai?
Pamatā sportistam jāvadās pēc pašsajūtas, bet pamatnostādne ir ‘’virs kakla’’ simptomi - iesnas, nelielas galvassāpes, utml. Paaugstinātas ķermeņa temperatūras, izteikta klepus, miaļģiju gadījumā sportot nedrīkst.
Cik ilgs laiks ir nepieciešamas, lai cilvēks, kurš dzīvo aktīvu dzīvesveidu, varētu pilnvērtīgi atsākt treniņus pēc slimošanas? Kā pareizi atsākt fiziskās aktivitātes pēc slimošanas?
Tas ir atkarīgs no saslimšanas izsaucēja, bet vidēji 3-5 dienas. Sākotnēji uzsvars uz zemas intensitātes aerobo slodzi I un II zonā, ņemot vērā to, ka pulss sākotnēji būs augstāks kā iepriekš un spēka izturības treniņi.
Kādus uztura bagātinātājus sportistiem Jūs ieteiktu lietot rudens un ziemas periodā? Kādi uztura bagātinātāji būtu jālieto periodiski visu cauru gadu?
Viss atkarīgs no mērķiem , bet pamatā būtu vitamīns D, zivju eļļa, kreatīns, beta alanīns, kofeīns. Ziemas periodā arī vitamīns C, Zn.
Esam dzirdējuši, ka tumšajos gadalaikos ir noderīgi pārbaudīt D vitamīna līmeni asins sastāvā, jo tas lielākajai daļai populācijas mūsu platuma grādos ir pārāk zemā koncentrācijā. Kādi vēl būtiski faktori Jūsuprāt būtu jāapskata asins analīzēs un cik bieži?
Reizi gadā noteikti, ka būtu vērts uztaisīt standarta pilnu asinsainu ar glikozi, lipīdu marķieriem, aknu rādītajiem, dzelzs rezervēm, vitamīnu D, elektrolītiem.
Kāpēc ne tikai augsta līmeņa sportistiem, bet arī regulāru fizisko aktivitāšu veicējiem būtu nepieciešams veikt komplekso slodzes testu jeb funkcionālo darbspēju testu?
Slodzes tests, pirmkārt, palīdz noteikt, vai esošais sirds-asinsvadu sistēmas stāvoklis ir spējīgs konkrēto slodzi veikt. Otrkārt, pat, ja ar veselību viss ir kārtībā, slodzes tests palīdz noteikt aerobās un anerobās zonas, kas daudz ātrāk un pareizāk palīdzēs sasniegt konkrētos sportista mērķus, trenējoties pareizajās darba zonās.
Kādos gadījumos cilvēki var konsultēties pie sporta ārsta?
Pie sporta ārsta var konsultēties dažādu akūtu/hronisku traumu gadijumā, lai veiktu gan diagnostiku, gan arī sastādītu ārstēšanās/rehabilitācijas plānu.
Ģirts Mandrovicks
